Swedbank apkopotie Ilgtspējas Indikatori: Latvija – zaļākā valsts Baltijā, bet nevienlīdzība ir risks
Swedbank apkopotie Ilgtspējas indikatori

Latvija - zaļākā valsts Baltijā, bet nevienlīdzība ir risks

Latvija patlaban piedzīvo strauju ekonomisko izaugsmi, taču sabiedrība to izjūt diezgan nevienmērīgi. Ienākumu nevienlīdzība var negatīvi ietekmēt izaugsmi arī ilgtermiņā. Arī vājie rezultāti pārvaldībā (piemēram, likuma vara) liek šķēršļus ekonomikas attīstībai ilgākā perspektīvā. Tāpēc uz ekonomikas rādītājiem un izaugsmi ir svarīgi raudzīties arī no ilgtspējas viedokļa. Swedbank makroekonomikas pētījumu daļa ir uzsākusi Ilgtspējas indikatoru mērīšanu visos Swedbank grupas mājas tirgos: Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. 

Īsumā raksturojot pašreizējos Ilgtspējas indikatorus Latvijā ar luksofora ilustrāciju, pagaidām ar sarkano gaismu ir atzīmējamas sociālā iekļaušana (proti, vai ekonomisko izaugsmi izjūt pēc iespējas vairāk cilvēku) un pārvaldība (proti, cik spēcīgas ir institūcijas un vai tās sekmē spēcīgu un iekļaujošu izaugsmi). Savukārt ar dzelteno gaismu raksturojama vides aizsardzība un ilgtspējīga izaugsme (proti, strukturālie priekšnosacījumi izaugsmei vidējā un ilgtermiņā). 

Ilgtspēja mūsdienās kļūst par daļu no uzņēmumu konkurētspējīga piedāvājuma. Investori un uzņēmēji visā pasaulē arvien vairāk skatās uz ilgtspējas kritērijiem, kuros ietilpst vides aizsardzība, sociālā iekļaušana un pārvaldība, integrējot šos kritērijus investīciju/ biznesa lēmumos, produktos un procesos. Arvien populārāki kļūst videi draudzīgi produkti un pakalpojumi, arvien vairāk tiek runāts par vienlīdzīgām strādājošo iespējām, darbinieku ētisko rīcību un ilgtspējīgu domāšanu. Tiek ieviestas jaunas regulas, piemēram, obligāta ilgtspējas kritēriju iekļaušana lielo uzņēmumu pārskatos Eiropā, un jaunas starptautiskas vienošanās (piemēram, Parīzes klimata vienošanās). Jauns ietvars, kā uz šīm lietām skatīties, nāk no ANO Dienaskārtības 2030 ilgtspējīgai attīstībai, kuras virsmērķis ir līdz 2030.gadam izskaust nabadzību visā pasaulē un veicināt ilgtspējīgu attīstību. ANO dienaskārtība iekļauj 17 Ilgtspējīgas Attīstības Mērķus (IAM), un valstis visā pasaulē ir atbildīgas par to sasniegšanu,” uzsver Lija Strašuna, Swedbank Baltija vecākā ekonomiste. 

Kas ilgtspējas jomā notiek Latvijā?

Latvijā un Baltijā arī var redzēt zināmu spiedienu no valsts puses (lielā mērā Eiropas Savienības apņemšanos dēļ – mērķi emisiju mazināšanai, atjaunojamas enerģijas attīstīšanai utt.). Jau tika izlaistas arī pirmās t.s. zaļās obligācijas (piemēram, Latvenergo, Altum), proti, jauns finanšu instruments, kurš tiek arvien plašāk izmantots visā pasaulē un ar kura palīdzību finansē videi draudzīgus projektus. Tajā pat laikā Latvijas uzņēmumi vēl neizjūt tik lielu spiedienu no konkurentiem kā, piemēram, Zviedrijā, kur uzņēmumu regulārie ilgtspējas pārskati jau kļuvuši par normu. Tomēr tas ir tikai laika jautājums, agri vai vēlu šis būs standarts arī pie mums. Kā parasti, agrāk šo izjutīs lielie eksportējošie uzņēmumi – daudzi ar to saskaras jau tagad. Pircēju un piegādātāju ilgtspējas standartu prasības pieaugs, un daudzos gadījumos tas varētu būt viens no izšķirošajiem faktoriem, vai sadarboties ar konkrēto uzņēmumu.

Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešamas spēcīgākas institūcijas

Dažas atziņas no Swedbank apkopotajiem Ilgtspējas indikatoriem četrās galvenajās jomās:

Sociālajā iekļaušanā Latvijā deg sarkanā gaisma, atspoguļojot nepietiekamu līdzšinējo progresu ienākumu nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā, veselības aprūpes uzlabošanā.

  • Mātes mirstība dzemdībās ir lielākā Baltijā un viena no lielākajām Eiropā (18 nāves gadījumi uz 100 tūkstošiem dzīvi dzimušiem bērniem).
Spēcīgas institūcijas ir svarīgs priekšnoteikums veselīgai biznesa videi un tādējādi uzņēmējdarbības un investīciju attīstībai, bet pārvaldības jomā Latvijā arī deg sarkanā gaisma:

  • Visos Pasaules Bankas apkopotajos pasaules mēroga rādītājos (politiskā stabilitāte, valsts aparāta efektivitāte, likuma vara, regulēšanas kvalitāte, pilsoniskā sabiedrība) Latvijai patlaban diemžēl ir visvājākie rezultāti Baltijā. Izgaismotās problēmas maksātspējas un tieslietu jomā, ka arī finanšu sektorā ir no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem. 
  • Uzlabojums pēdējo četru gada laikā pārvaldības jomā Latvijā gan bijis visstraujākais Baltijā. Turklāt spriežot pēc pēdējo gadu reformām, uzlabojums varētu turpināties.  
Strukturālie priekšnosacījumi ilgtspējīgai izaugsmei Latvijai kopumā ir sliktāki nekā Igaunijai un Lietuvai (vērtējot, piemēram, izglītību, inovācijas, darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmeni), tomēr te situācija raksturojama ar dzelteno gaismu:

  • Vēl arvien diezgan bēdīga situācija ir ar inovācijām – nepietiekami ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, zems reģistrēto patentu skaits. Arī pieaugušo iesaiste mūžizglītībā ir maza.
  • Uzlabojumi bijuši gana strauji, daļēji pateicoties ekonomikas atveseļošanās procesam pēc krīzes. 
Vides aizsardzības jomā Latvija patlaban ir “zaļāka” valsts nekā Igaunija un Lietuva, lai gan arī te pagaidām deg dzeltena gaisma:

  • Gan atjaunojamās enerģijas īpatsvars Latvijai ir lielāks, gan atkritumu daudzums un CO2 emisijas ir salīdzinoši zemas, tomēr no 2030.gada mērķiem vēl atpaliekam. Savukārt energointensitāte vēl ir diezgan liela, arī atkritumu šķirošanā Latvija atpaliek. 
Swedbank apkopoto Ilgtspējas indikatoru metodoloģija – cik tālu esam no 2030.gada mērķiem? 

Lai izvērtētu Baltijas valstu un Zviedrijas ekonomiku ilgtspēju, Swedbank ekonomisti izmantoja par pamatu 17 ANO mērķus. Balstoties uz šo valstu nacionālajām stratēģijām un prioritātēm, tika izvēlēti 40 indikatori, kuri atbilst 14 no 17 ANO mērķiem. Tie tika sagrupēti četrās jomās: sociāla iekļaušana, vides aizsardzība, pārvaldība un ilgtspējīga izaugsme vidējā un ilgtermiņā. Lai novērtētu, cik daudz valstis ir sasniegušas katrā no šīm jomām kā atskaites punkts jeb mērķis tika izmantoti labāki sniegumi ES28, proti 90.procentīle 2015.gadā (laikā, kad tika izveidota ANO dienaskārtība 2030). Uzskatāmībai katram indikatoram un jomai tika piešķirta luksofora krāsa, ņemot vērā to, cik reāli šos mērķus sasniegt līdz 2030.gadam. 


PDF Petījums (angļu valodā)
Link Viedokļa raksts portālam Irir.lv

 Vairāk informācijas: Lija Strašuna, 67445844, lija.strasuna@swedbank.lv

________________________________________

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvaldes izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”.

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)