Swedbank ekonomikas apskats - November 2019
Atsevišķi cerību stari parādās, taču izaugsme saglabāsies blāva.

Īslaicīgs pamiers starp ASV un Ķīnu un bez-vienošanās Breksita varbūtības mazināšanās ir mazinājusi pesimismu, tomēr kopējais skats uz pasaules ekonomiku joprojām zīmējas drūmās krāsās un nenoteiktība saglabājas augsta. Pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā visā pēc-krīzes periodā, un arī nākamajā gadā straujš pieaugums izpaliks. Izaugsmes vājināšanās novērojama arī Latvijā, kur to uz leju velk eksporta un investīciju vājums, kā arī lēnāks mājsaimniecību patēriņa pieaugums. Šogad izaugsme ir sabremzējusies vairāk, nekā gaidīts, tāpēc esam samazinājuši Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam uz 2.3%. Gaidāms, ka zemāko punktu izaugsmē ieraudzīsim šī gada nogalē vai nākamgad. 2020. gadā kopumā prognozējam, ka izaugsme palēnināsies līdz 2%, tomēr ir arī labas ziņas - jau uz gada beigām ir gaidāma pakāpeniska izaugsmes atgūšanās.  

Pasaules ekonomikā turpinās dominēt drūmas krāsas 

Pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir nenoliedzami zaudējusi sparu. Par to liecina gan stagnējošie starptautiskās tirdzniecības apjomi, gan izaugsmes vājināšanās, daudzviet pat kritums apstrādes rūpniecībā, gan arī aizvien drūmāki uzņēmumu noskaņojuma rādītāji, kas likumsakarīgi jau ir atspoguļojušies vājākā investīciju aktivitātē. Līdz šim nedienas ir galvenokārt koncentrējušās ekonomikas ražojošajā daļā. Pakalpojumu nozarēs izaugsme ir bijusi noturīgāka, bet pēdējos mēnešos redzami signāli par lēnāku sektora attīstību. Savukārt darba tirgum ir veicies caurmērā labi. 

Nelabvēlīgu iespaidu uz pasaules ekonomikas aktivitāti un uzņēmēju noskaņojumu ir atstājis ieilgušais tirdzniecības konflikts starp ASV un Ķīnu. Būtisks iemesls vājākai izaugsmei pasaules ekonomikā ir arī Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, kas notiek ne tikai augošo tirdzniecības tarifu dēļ, bet arī mērķtiecīgas ekonomikas struktūras maiņas ietekmē. 

Neskatoties uz nelielu progresu ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās, maz ticams, ka dziļo konfliktu pilnībā izdosies atrisināt tuvāko pāris gadu laikā. Abas lielvaras, visticamāk, turpinās stīvēties, kas nozīmē nenoteiktības saglabāšanos un vājāku ekonomikas aktivitāti. Nākamā gada beigās gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas varētu ietekmēt sarunu gaitu, tomēr neatkarīgi no uzvarētāja, būtiskas vienošanās panākšana prasīs laiku. Tādējādi pasaules ekonomikā turpinās dominēt drūmās krāsas, un izaugsme saglabāsies lēna arī nākamgad. Neliela izaugsmes atgūšanās gaidāma 2021. gadā. Mazinoties riskam, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās, izaugsmes palēnināšanās šajās ekonomikās būs mazāka, nekā gaidīts iepriekš. Tomēr neziņa par nākotnes tirdzniecības attiecībām turpinās nelabvēlīgi ietekmēt biznesa lēmumus. 

Latvijas ekonomikas izaugsmē zemākais punkts varētu tikt sasniegts nākamā gada laikā 

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad ir krietni atslābusi – no 4.6% pērn līdz 2.5% šī gada trīs ceturkšņos. Ekonomikas izaugsmi uz leju lielākoties ir pavilkušas investīcijas un eksports, bet lēnāk aug arī mājsaimniecību patēriņš. 

Liels ES fondu naudas pieplūdums veicināja divciparu skaitļos mērāmu izaugsmi investīcijās un būvniecībā 2017. un 2018. gadā. Šogad ES fondu investīcijas ir sasniegušas šī ES budžeta plānošanas perioda augstāko punktu, un tādas tās saglabāsies līdz pat 2021. gadam, nedodot papildu stimulu investīcijām un būvniecībai. Savukārt privāto investīciju aktivitāti nelabvēlīgi ietekmē nenoteiktība. Eksporta izaugsme cieš gan no vienreizējiem faktoriem, gan arī sākam vairāk izjust ārējās izaugsmes bremzēšanās ietekmi. Sarūkošie eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā un lēna izaugsme ārējos tirgos liek domāt, ka eksporta sniegums saglabāsies pieticīgs. Tas gan nedaudz uzlabosies nākamajos gados, izzūdot vienreizējo faktoru nelabvēlīgajai ietekmei 2020. gadā un uzlabojoties ārējam pieprasījumam 2021. gadā. Savukārt lēnāks kāpums mājsaimniecību patēriņā skaidrojams ar mazāk jaudīgu pirktspējas pieaugumu. Gaidāms, ka mājsaimniecību patēriņš arī nākamgad turpinās kāpt, taču vēl nedaudz lēnāk, algu izaugsmei no 7-8% palēninoties līdz 6% un mājsaimniecību tēriņiem kļūstot piesardzīgākiem. 

Ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsme šī gada trīs ceturkšņos ir sabremzējusies vairāk nekā gaidīts, un skats uz globālās ekonomikas attīstību saglabājas padrūms, esam samazinājuši IKP izaugsmes prognozi šim gadam uz 2.3%. Izaugsme turpinās bremzēties šī gada beigās, un zemākais punkts varētu tikt sasniegts nākamā gada pirmajā pusē, bet jau uz 2020. gada otru pusi izaugsme sāks palēnām uzlaboties. Kopumā 2020. gadā gaidāms, ka izaugsme noslīdēs līdz 2%, bet 2021. gadā, atgūstoties pasaules ekonomikai, pieauguma temps pakāpsies līdz 2.5%. 

Optimistiskais un pesimistiskais scenārijs 

Ņemot vērā lielo nenoteiktību un riskus, kas apvij nākotnes ekonomikas attīstības prognozes, izpildoties dažādiem scenārijiem, pasaules un arī Latvijas izaugsme var izrādīties gan spēcīgāka, gan arī vārgāka. 

Nākotnes ekonomikas izaugsme ir atkarīga no tā, kā attīstīsies ASV un Ķīnas attiecības, kā arī no tā, vai un cik ļoti ekonomikas izaugsmi spēs kurbulēt centrālās bankas un valdības. Centrālās bankas cenšas atbalstīt ekonomiku, tomēr to rīcībā esošie instrumenti izsīkst. Ņemot vērā, ka procentu likmes jau ir zemas, tad monetārās politikas efektivitāte ekonomikas izaugsmes veicināšanā ir ierobežota, it īpaši eiro zonā. Šī brīža situācijā fiskālās politikas instrumenti būtu daudz iedarbīgāki. Lielāki valdību tēriņi kopā ar strukturālām reformām spētu sekmēt investīciju atgriešanos un uzturēt pieprasījumu ekonomikā. Tomēr jautājums, vai un cik ātri valdības spētu vienoties par nepieciešamo tēriņu palielināšanu. 

Piepildoties pesimistiskajam scenārijam, nedienas apstrādes rūpniecībā arvien vairāk pārveltos uz citām nozarēm. Samazinātos nodarbināto skaits, un pieaugtu bezdarba līmenis vairumā Eiropas valstu un ASV, kas mazinātu mājsaimniecību patēriņu. Centrālo banku centieni stimulēt ekonomiku varētu izrādīties nepietiekami. Valdības, it sevišķi Eiropā, nespētu vienoties par nepieciešamo valsts budžeta tēriņu pieaugumu, lai finansētu investīcijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Šajā scenārijā Latvijā un citās Baltijas valstīs izaugsme apstātos vai pat sāktos ekonomiskā lejupslīde. 

Optimistiskā scenārija pamatā ir pieņēmums par ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību uzlabošanos, kas mazinātu nenoteiktību un uzlabotu uzņēmēju un mājsaimniecību noskaņojumu, labvēlīgi ietekmējot investīciju lēmumus. Savukārt ASV ekonomikas izaugsmi sekmētu ASV centrālās bankas procentu likmju samazināšana, bet Eiropā iekšzemes pieprasījuma palielināšanos nodrošinātu valdības izdevumu pieaugums investīcijām, piemēram, infrastruktūrā. Šajā scenārijā apstrādes rūpniecības nedienas nepiemeklētu citas nozares, un rūpniecības sniegums pat uzlabotos 2020. gadā. Gaišāks skats uz pasaules ekonomiku veicinātu Latvijas un pārējo Baltijas valstu izaugsmi, kas varētu sasniegt 3-4% 2020.-2021. gadā.

PDF-Document Pilns apskats angļu valodā

Vairāk informācijas:

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
67445844, liva.zorgenfreija@swedbank.lv

________________________________________ 

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvaldes izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”. Lai iegūtu informāciju par Swedbank personal datu apstrādes principiem, lūdzu, apmeklējiet https://www.swedbank.lv/private/home/important/gdpr.  

Abonēt! »
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)