Swedbank ekonomikas apskats - 2017. gada 9. novembris
Latvijas ekonomika – solīts makā krīt!

Pasaules ekonomika turpina augt, turklāt straujāk nekā cerēts un izaugsmes prognozes daudzviet esam pavilkuši uz augšu. Centrālās bankas visā pasaulē skatās ekonomikas stimulēšanas pasākumu mazināšanas virzienā, bet turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Tie ir labi iemesli uzņēmumiem turpināt investēt.. Latvijā ekonomikas izaugsme 3.ceturksnī ir pārspējusi pat optimistiskākās prognozes. Lai gan straujākais izaugsmes temps, visticamāk, jau aiz muguras un izaugsme kļūs lēnāka, tuvākajos pāris gados tā joprojām būs diezgan spēcīga. Šogad Latvijas reālais IKP pieaugs par 4.7%, par 4.2% nākamgad un 3.2% 2019.gadā. Izaugsmes labumi krīt maciņos – aug uzņēmumu ieņēmumi un investīcijas, aug iedzīvotāju ienākumi un tēriņi. Ekonomiskajai aktivitātei silstot, arvien spilgtāk iezīmējas karstais punkts – darba tirgus. Straujš algu kāpums pavilks uz augšu ne tikai pirktspēju, bet arī inflāciju.  

Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks

Līdz ar ekonomikas izaugsmi monetārās politikas stimulēšanas pasākumi iet mazumā 

Pasaules ekonomika turpina augt. Eiro zonas izaugsme iepriecina, un izaugsmes labumus izjūt plašāks valstu loks. Valstu ekonomiku izaugsmes tempu atšķirības sen nav bijušas tik mazas. Tomēr biznesa cikla briedums atšķiras. Piemēram, Vācijā izaugsmes temps ir tuvu augstākajam punktam, bet Francijā vēl ir vieta krietni straujākai izaugsmei. Līdz ar izaugsmi sarūk bezdarbs. Eiro zonā tas ir zemākais kopš 2009. gada sākuma. Arī ekonomikas noskaņojuma indekss turpina uzlaboties. Uzņēmumi arvien biežāk norāda uz darbaspēka trūkumu, un līdz ar to gaidāms jūtamāks algu kāpums, kas iepriekšējos gados bijis ļoti vājš. Galvenie negatīvie riski pasaulē ir saistīti ar politiku un ģeopolitiku. Nervozitāti un nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt nākamā gada vēlēšanas Itālijā. Nenoteiktību rada Tramps un ASV Ziemeļkorejas attiecību saspīlējums, kā arī joprojām aktuāli ir protekcionisma draudi. 

Progress sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ir gauss. Tomēr ap 2017./2018. gadu miju sarunām beidzot vajadzētu nonākt arī līdz lēmumu pieņemšanai par turpmāku tirdzniecības sadarbību, kas ir īpaši aktuāli Latvijai. Apvienotā Karaliste ir Latvijas sestais lielākais eksporta partneris un būtiskākais koka un tā izstrādājumu eksporta galamērķis. Brexit sarunām ir jānoslēdzas 2019. gada martā, bet, visticamāk, tiks panākta vienošanās par divu gadu pārejas periodu, pēc kura pilnībā stāsies spēkā jaunais ES-Apvienotās Karalistes attiecību modelis. Līdz šim zaudējumi no Brexit Latvijas uzņēmējiem ir bijuši diezgan nelieli un tos ir izdevies aizstāt ar izaugsmi citos tirgos. 

Latvijas eksporta tirgi turpina augt, radot iespējas mūsu eksportētājiem. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0% 2018.-2019. gadā. Savukārt eiro zonā ekonomikas izaugsme pakāpsies līdz 2.1-2.3%, un to vēl arvien balstīt līdzēs Eiropas Centrālā bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Biznesa ciklam nobriestot, sagaidāms, ka pasaules un Eiropas izaugsmes temps augstāko punktu sasniegs 2017.-2018. gadā, bet 2019. gadā jau kļūs lēnāks. 

Līdz ar noturīgu ekonomikas izaugsmi mazināsies monetārās politikas atbalsts. Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadības groži nākamā gada sākumā nonāks Žeroma Pauela rokās, kurš, visticamāk, turpinās iepriekš uzņemto monetārās politikas kursu un pakāpeniski cels FRS bāzes likmes. Arī ECB arvien skaidrāk iezīmē atbalsta programmas mazināšanu, bet tas notiks lēni un piesardzīgi, un refinansēšanas likmes tiks celtas ne ātrāk kā 2019.gadā. Trīs mēnešu EURIBOR likme varētu pietuvoties nullei vien 2019. gada pirmajā pusē. Likmes augs, bet tās joprojām būs ļoti zemas un būtiski zem inflācijas līmeņa. 

Latvijas ekonomikas izaugsme pārspēj cerības – solīts makā krīt 

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš. Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Mūsuprāt, Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki. 

Eksporta izaugsmi turpinās virzīt spēcīgs ārējais pieprasījums, un tas arī turpmāk būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis. Preču un pakalpojuma eksporta vērtība šī gada pirmajos astoņos mēnešos auga vidēji par 8.5%. Tik augstu eksporta kāpuma tempu būs grūti noturēt, un tas kļūs lēnāks. Izaugsmes vilkmes stafetes kociņu pamazām pārņem iekšzemes pieprasījums. Investīciju pieauguma temps ir tuvu maksimumam (+22.1% otrajā ceturksnī), tomēr investīciju kopējais apjoms (19% no IKP) Latvijai ir par zemu. Tas rada priekšnoteikumus aizvien iespaidīgam, lai arī, iespējams, nedaudz lēnākam investīciju kāpumam. Augošais iekšējais un ārējais pieprasījums, jau augstā jaudu noslodze, ES fondu ieplūde un kāpjošās darbaspēka izmaksas turpinās vilkt augšup investīcijas. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izaugsmes temps tikai uzņem apgriezienus un kāpuma tempa augstāko punktu vēl tikai sasniegs nākamgad. Uzņēmumu investīcijas un iedzīvotāju patēriņa kāpums veicinās kreditēšanu. Banku kredītportfelis nākamgad nonāks nelielos, bet jau stabilos plusos. 

Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un strauji audzēt algas. Komplektā ar minimālās algas celšanu vidējās bruto algas kāpums nākamgad būs ap 9%. Solīts makā krīt – uz Latvijas simtgadi strādājošo vidējā bruto darba samaksa sasniegs 1000 eiro. Darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē neto algas augs straujāk. Daļa oficiālās algas kāpuma būs legalizācijas efekts, un patiesais vidējās bruto algas pieaugums varētu būt ap 6-7%. Ārējo faktoru, augošo akcīzes nodokļu, kā arī algu kāpuma ietekmē gada vidējā inflācija sasniegs 2.9% 2017. un 3.5% 2018. gadā, bet, akcīzes kāpuma bāzes efektam zūdot, 2019. gadā cenu līmeņa kāpums būs mazliet lēnāks – ap 2.5%. Algu kāpums būs straujāks par cenu kāpumu – mājsaimniecību pirktspēja augs. Darba tirgus un algu kāpums būs biznesa cikla karstākais punkts – algu kāpums pavilks uz augšu cenas, bet cenu kāpumam tiešas un spēcīgas ietekmes uz algu kāpumu, visticamāk, nebūs, un tāpēc destruktīvu algu-cenu spirāli neredzēsim. 

Nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts neliels deficīts (pēc naudas plūsmas) – ieņēmumi gandrīz pilnībā nosedz izdevumus, kas ir pozitīvi vērtējams. Tomēr budžeta deficīts ekonomikas biznesa cikla kāpuma fāzē ir attaisnojams tikai tad, ja tiek investēts strukturālos ekonomikas uzlabojumos. Šobrīd īstas skaidrības par to vēl joprojām nav. Pie neliela deficīta un strauji augošas ekonomikas saruks valsts parāda īpatsvars IKP. 

Galvenie negatīvie riski izaugsmei ir ārēji – ar ģeopolitisko situāciju saistītā nenoteiktība, šoki finanšu tirgos, ārējā pieprasījuma vājināšanās, mājokļu tirgu korekcija Skandināvijā un Krievijas tranzīta plūsmu mazināšanās. Ar laiku darba tirgus uzkaršana un pārmērīga algu izaugsme apdraudēs konkurētspēju.

PDF Mārtiņa Kazāka apskata prezentācija latviešu valodā
Link Apskata tiešraides ieraksts
PDF Apskats angļu valodā

Vairāk informācijas: Mārtiņš Kazāks, 67445859, martins.kazaks@swedbank.lv ________________________________________ 

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvaldes izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”.  

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)