Baltijas Mājokļu pieejamības indekss - Marts 2021
Gada izskaņa nesa ievērojamu mājokļu tirgus aktivitātes kāpumu

 

Neskatoties uz pagājušajā gadā novērotajiem pandēmijas radītajiem mājokļu tirgus aktivitātes satricinājumiem, gada izskaņā vērojams ievērojams tirgus aktivitātes pieaugums. Darījumu skaita izaugsme novērota ne tikai Rīgā, kur kopējā tirgus aktivitāte palielinājās aptuveni par ceturto daļu, bet arī Tallinā un Viļņā. Lietuvas galvaspilsētā reģistrēts rekordliels vidējais darījumu skaits, kamēr Tallinā novērota augstākā tirgus aktivitāte pēdējo 13 gadu laikā.  

2020. gadā, kas pavadīts pandēmijas zīmē, mājokļu pieejamība saglabājās augsta visās trijās Baltijas galvaspilsētās. Gada pēdējā ceturksnī par mājokļu pieejamības palielināšanos Rīgā rūpējās procentu likmju kritums hipotekārajiem kredītiem. Nodrošinot augstāku pieejamību par spīti tam, ka dzīvokļu cenas augušas straujāk nekā vidējās algas. Līdzīga situācija novērota arī Viļņā, bet Tallinā vidējas algas pieauguma temps pārsniedza dzīvokļu cenu izaugsmi, sniedzot papildus balstu mājokļu pieejamībai. Par kāpumu kopējā darījumu skaitā Baltijas galvaspilsētās rūpējās pandēmijas pirmā viļņa laikā atliktais patēriņš, kā arī pieaugošā investīciju apetīte.  

Kamēr darījumu skaits Rīgas padomju laika sērijveida ēkās ceturtajā ceturksnī pieauga vien par 0.7%, kopējo tirgus aktivitātes pieaugumu gada izskaņā veicināja darījumi jaunajos projektos. Pieaugums tirgus aktivitātē tika novērots ne vien nesen pabeigtajās ēkās, bet arī jau pirms kāda laika ekspluatācijā nodotajos projektos. Padomju laika sērijveida dzīvokļu vidējā cena gada laikā pieauga vien par 0.9%, kamēr jauno projektu cenas kāpa par 8.4%. Neskatoties uz gada izskaņā novēroto sērijveida dzīvokļu īpatsvara kritumu kopējā darījumu skaitā, tas joprojām pārsniedza 50%. Augstā īpatsvara dēļ vidējās cenas pieaugums ierasti atspoguļo tendences padomju laika sērijveida dzīvokļos, taču ceturtajā ceturksnī vidējās dzīvokļa cenas straujo kāpumu (+7.1%) nodrošināja izņēmuma darījumi luksusa dzīvokļa sektorā. 

Zemās procentu likmes hipotekārajiem kredītiem veicinās arī turpmāku mājokļu pieejamību. Tajā pašā laikā, šī gada 1. janvāri stājas spēkā jaunas energoefektivitātes prasības visām jaunbūvēm, kas veicinās izmaksu kāpumu nekustamā īpašuma attīstītājiem, balstot turpmāku vidējās cenas pieaugumu. Minimālās algas celšana un gada otrajā pusē - ekonomikas atkopšanās - veicinās vidējās algas izaugsmi. Tādēļ, lai gan zemās procentu likmes dzīvokļus padara pieejamākus, tas, vai mājokļu pieejamības izaugsme Rīgā turpināsies, atkarīgs no tā, vai spēcīgāks būs vidējās algas vai mājokļu cenu pieauguma temps.

PDF-Document Pilns apskats angļu valodā

 

Vairāk informācijas: Laura Orleāne, Laura.Orleane@swedbank.lv, +371 67 444 213

Marianna Rõbinskaja, Marianna.Robinskaja@swedbank.ee, +372 8 887 925 

 Vytenis Šimkus, Vytenis.Simkus@swedbank.lt, +370 52 585 163

Abonēt! »
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)