Baltijas Mājokļu pieejamības indekss - 2nd qtr - 2018
Mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojas, pateicoties straujākajai algu izaugsmei pēdējo desmit gadu laikā

Mājokļu pieejamības indekss 1. ceturksnī uzlabojies Tallinā un Rīgā, bet pasliktinājies Viļņā. Rīgā pieejamības uzlabojumu sekmēja strauja vidējās neto algas izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums. Tomēr ienākumu kāpums mājokļu tirgus aktivitātē vēl jūtams maz.  

Šī gada 1. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 182.0. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 203 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2018. gada 1. ceturksnī bija par 82% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojās par 15.8 punktiem. To noteica straujā vidējās neto algas gada izaugsme (par 10.1%) un hipotekāro kredītu procentu likmju samazinājums (par 11 bāzes punktiem gada laikā), kas atsvēra vidējās dzīvokļu darījumu cenas par kvadrātmetru kāpumu. Vidējās algas izaugsmes rezultātā pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks samazinājies. 

“2018. gads iesācies ar straujāko vidējās neto algas izaugsmi pēdējo desmit gadu laikā. Vidējā neto alga augusi par vairāk nekā 10% gada laikā, kas ir gan silstošā darba tirgus, gan nodokļu reformas, kā arī minimālās algas kāpuma nopelns. Tomēr straujais ienākumu kāpums mājokļu tirgus aktivitātē pagaidām atspoguļojies mēreni. Viens no skaidrojumiem varētu būt tāds, ka daļai strādājošo algu kāpums ietver arī legalizācijas efektu, kā rezultātā patiesais algu pieaugums ir mazāks. Taču šī ir arī pozitīva tendence – legāli ienākumi ir vitāli nepieciešami, lai varētu iegādāties mājokli ar hipotekārā kredīta palīdzību. Līdz ar to, iespējams, daļai mājsaimniecību tas pavērs iespēju iegādāties kāroto mājokli,” saka Linda Vildava, Swedbank ekonomiste

Šī gada 1. ceturksnī Tallinā MPI bija 152.0, kas bija par 5.9 punktiem vairāk nekā pērn. MPI uzlabojās strauja vidējās neto algas kāpuma dēļ, pat par spīti augošajai vidējai dzīvokļu cenai un hipotekāro kredītu procentu likmēm. Savukārt Viļņā MPI pasliktinājās par 1.5 punktiem – līdz 133.1. Pasliktinājumu noteica vidējās dzīvokļu cenas un procentu likmju kāpums, ko nespēja atsvērt straujais algu pieaugums. 

2018. gada 1. ceturksnī laika posms, kas “standarta” mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz zem 2 gadiem, proti, 23.6 mēneši. Tas ir par aptuveni diviem mēnešiem mazāk nekā šajā pašā periodā pērn. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas vienlaikus maksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa. Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai samazinājās par mēnesi un trijām nedēļām līdz 28.5 mēnešiem, bet Viļņā – par trijām nedēļām līdz 34.4 mēnešiem.

PDF Pilns apskats angļu valodā

Vairāk informācijas: Linda Vildava, 67 444 213, linda.vildava@swedbank.lv ________________________________________ 

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvaldes izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”.   

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)