Baltijas jūras reģiona apskats - 2017
Strauja izaugsme ir vājš attaisnojums strukturālu reformu atlikšanai

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā. Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus. Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā. 

Tā secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā. Tajā Swedbank ekonomisti analīzē tendences, kas ietekmē vidēja termiņa izaugsmi un novērtē reģiona ekonomiku strukturālo spēku un institūciju kvalitāti, tai skaitā ar Swedbank Baltijas jūras indeksa (BSI) palīdzību.  

Baltijas jūras reģiona ekonomikas izaugsme spēcīga 

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja. 

Straujas izaugsmes saglabāšanai nepieciešami strukturāli uzlabojumi 

Swedbank rēķinātā BSI indeksa kāpums pēdējā gada laikā ir bijis niecīgs. Uzlabojumi institucionālajā vidē reģionā ir bijuši, tomēr tikpat ātri kā citur pasaulē. Lai apsteigtu konkurentus, jāskrien ātrāk! Reģiona priekšrocības joprojām ir izglītībā, loģistikā un pārvaldībā, kur tas ir TOP 20% pasaulē. Savukārt visvairāk darāmā ir darba tirgus, finanšu tirgu dažādošanas un nodokļu politikas jomās. Vislielākais izaicinājums ir būtiskas biznesa vides atšķirības valstu starpā, kas bremzē reģiona integrāciju un izaugsmi. Krievija institucionāli ir un arī paliks cits stāsts un daudzās jomās dramatiski atpaliek no citām reģiona ekonomikām, turklāt BSI pilnībā neatspoguļo (ģeo)politiskos riskus, tāpēc praksē biznesa vides atšķirības ar Krieviju ir vēl lielākas.  

Tomēr desmit gadu perspektīvā BSI vērtējumā ir notikusi zināma konverģence reģiona strukturālajā kvalitātē. Lielāko uzlabojumu attiecībā pret pārējo pasauli pieredzējušas Polija, Krievija un Lietuva, savukārt pasliktinājums bijis Ziemeļvalstīs.  

Latvijas ekonomika: izaugsme jāizmanto reformu finansēšanai! 

Ekonomikas izaugsme Latvijā šogad ir pozitīvi pārsteigusi. Esam biznesa cikla kāpuma fāzē, un lai gan izaugsmes tempi kļūs lēnāki, arī 2018. 2019. gadā ekonomikas kāpums joprojām būs gana jestrs un plašs. Ciklam nobriestot, mainās ekonomikas izaugsmes dzinuļi. Pēdējās dekādes laikā preču un pakalpojumu eksports ir bijis galvenais dzinējs, eksporta īpatsvaram iekšzemes kopproduktā pieaugot no 42% līdz 62%. Lai gan eksporta straujākais kāpums jau ir aiz muguras, solīda izaugsme turpināsies. Par ekonomikas galveno vilcēju kļuvis iekšzemes pieprasījums – investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Arvien spilgtāk iezīmējas šī biznesa cikla karstākais punkts – darba tirgus. Darba tirgus uzkaršana ir gan cikliska – līdz ar ekonomikas izaugsmi aug pieprasījums pēc darbiniekiem –, gan strukturāla – iepriekšējo gadu zemās dzimstības un emigrācijas ietekmē sarūk potenciālo darbinieku skaits. Silstošais darba tirgus veicina strauju algu pieaugumu, kas, ja neiet roku rokā ar līdzvērtīgu ražīguma kāpumu, apdraud uzņēmumu konkurētspēju. 

Darba tirgus radītie izaicinājumi būs aktuāli arī nākamajos gados. Savukārt ražīguma kāpumam būtiski palīdz strukturāli un institucionāli ekonomikas uzlabojumi. Aizejošais gads ir bijis diezgan aktīvs dažādu reformu (piemēram, nodokļu, veselības aprūpes sistēmas, izglītības jomās) iekustināšanai, kas gan BSI indeksā sāks parādīties tikai no nākamā gada laika nobīdes dēļ. Neskatoties uz padarīto, Latvijas uzņēmējdarbības vide aizvien ir salīdzinoši vāja uz pasaules fona – citi kustas uz priekšu ātrāk. Šobrīd straujās izaugsmes laiks piedāvā iespējas ieguldīt reformās, dodot laiku tās papildināt un labot pieļautās kļūdas. Tomēr diez vai 2019. gada budžets būs dāsns reformu finansēšanai vēlēšanu tuvuma dēļ. Nākamā iespēja uzsākt reformas būs vien 2020. gada budžetā. Tad ekonomika jau augs lēnāk, un kļūdas labot būs daudz grūtāk. 

Lai panāktu rietumvalstu ienākumu līmeni, jāaudzē produktivitāte 

Atgūstoties no krīzes, Baltijas valstis ir spējušas mazināt ienākumu līmeņu atšķirību ar Eiropas Savienību (ES). Lietuva ir bijusi īpaši veiksmīga, pērn aizsteidzoties priekšā Igaunijai, ko sekmēja ne tikai straujāks ražīguma kāpums, bet arī lēnāka cenu konverģence ar ES un izteiktāks iedzīvotāju skaita kritums, salīdzinot ar Igauniju. Lēnākas cenu konverģences ietekme izgaisīs, un galveno lomu arvien uzskatāmāk spēlēs ražīguma pieaugums. Attīstītāko valstu ienākumu līmeni spēsim noķert vien tad, ja nenoguruši rūpēsimies par ražīguma pieaugumu un nemitīgi uzlabosim un pilnveidosim ekonomikas institucionālo un strukturālo kvalitāti. 

Ilgtspējīga izaugsme Baltijā un Zviedrijā – kā mums veicas? 

Pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta izaugsmes ilgtspējai un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas kļūst par industrijas standartu arī uzņēmumiem. Starp Swedbank mājās tirgiem šobrīd vislabāk veicas Zviedrijai, Baltija atpaliek. Igaunijai visvairāk darāmā ir vides aizsardzības jomā, Latvijai – pārvaldībā, bet Lietuvai – lielākas sociālās iekļaušanas nodrošināšanā. Bet visām četrām valstīm ir mājasdarbi noturīgas, iekļaujošas, videi draudzīgas vidēja termiņa izaugsmes veicināšanai. 

Vispārējais pamatienākums – utopija vai akūta nepieciešamība? 

Pieaugošās bažas par automatizācijas un globalizācijas rezultātā zaudētajām darba vietām, kā arī ienākumu un iespēju nevienlīdzības palielināšanās pasaulē ir aktualizējusi diskusiju par vispārējā pamatienākuma ieviešanu. Apskatot šī koncepta priekšrocības un trūkumus, kā arī iespējamos piemērošanas veidus un finansēšanas avotus, esam secinājuši, ka Baltijas valstis pašlaik to nevar atļauties. Tomēr atsevišķu elementu ieviešana palīdzētu uzlabot sociālo iekļaušanu un sociālo apdrošināšanas sistēmu efektivitāti.

PDF Baltijas jūras reģiona apskats 2017 angļu valodā

 Vairāk informācijas: Mārtiņš Kazāks, 67445859, martins.kazaks@swedbank.lv 

---------------------------------------------------------- 

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Ekonomisko pētījumu daļas izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”.

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)